Neraugoties uz bezdarbu, ražošanas uzņēmumos bieži vien trūkst kvalificētu, profesionāli izglītotu darbinieku, jo līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu pieprasījums pēc roku darba samazinās. LDDK partnerībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un citiem partneriem ESF projektā "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" veiktajā 12 Latvijas tautsaimniecības nozaru izpētē secināts, ka 2016. gadā darbaspēka pieprasījums sāks pārsniegt piedāvājumu. Pieprasījums pieaugs pēc ražošanas iekārtu un mašīnu operatoriem, tehniķiem, inženieriem, tehnologiem un IT speciālistiem, turklāt atsevišķās profesijās šādu speciālistu trūkst jau patlaban.

Biznesa atbalsta organizācijām ir svarīgi kliedēt stereotipus un mītus par profesionālās un tehniskās izglītības prestižu, kā arī sniegt jauniešiem savlaicīgu informāciju par darba tirgū pieprasītām specialitātēm un studiju iespējām, uzskata LDDK reģionālās attīstības un sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā Skaidrīte Baltace. Piemēram, Rēzeknes skolēniem Karjeras stundas, ekskursijas uzņēmumos un tikšanās ar darba devējiem notika Karjeras nedēļas ietvaros pagājušā gada novembrī, savukārt informācija par mācību un studiju iespējām būs pieejama pasākumā "Izglītība un Karjera 2013", ko Rēzeknes Uzņēmēju biedrība rīko šā gada 19. martā. Rēzeknes Augstskola kopš 2010. gada darbojas arī Rēzeknes Uzņēmēju biedrībā, kas ļauj attīstīt sadarbību ar darba devējiem, nodrošinot studentiem prakses vietas uzņēmumos un dodot iespēju veidot uzņēmumos praktiski pielietojamus studiju diplomdarbus.

Rēzeknes Augstskola aktīvi meklē dažāda veida sadarbības iespējas arī ar citām izglītības iestādēm un pašvaldībām. Sadarbības līgumi noslēgti ar Rēzeknes un Dagdas novada pašvaldībām, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī citām institūcijām. Kā uzsvēra Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, viens no augstskolas mērķiem ir sekmēt jauniešu palikšanu Latgales reģionā, dodot viņiem iespējas apgūt darba tirgū pieprasītas specialitātes, līdz ar to nākotnē nodrošinot arī darba iespējas. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti plānots izstrādāt kopēju koledžas līmeņa programmu mehatronikā, kas ļautu īsākā laika posmā sagatavot pieprasītus speciālistus ražošanas uzņēmumiem. Savukārt sadarbībā ar Somijas partneriem tiek gatavota industriālā dizaina studiju programma. Augstskola gan vēlētos lielāku atsaucību no pašvaldību izglītības pārvaldēm, radot iespēju skolu jauniešiem iepazīt augstskolas piedāvātās studiju programmas. Tas ļautu kliedēt dažkārt vērojamos stereotipus attiecībā uz izglītības iespējām reģionālajās augstskolās.

Semināra dalībnieki apmeklēja Mehatronikas, Elektronikas u.c. laboratorijas Rēzeknes Augstskolā, kā arī Latgales aparātbūves tehnoloģisko centru, atzinīgi novērtējot augstskolas ieguldījumu augsti kvalificētu inženieru sagatavošanā. Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātē profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā "Mehatronika" bijuši divi izlaidumi, un, kā uzsver studiju programmas direktors Andris Martinovs, visi absolventi strādā Latgales reģiona nozares uzņēmumos, tostarp kokapstrādes uzņēmumā "Verems", metālapstrādes uzņēmumā "LEAX Rēzekne" u.c.