Šāda rīcība ļautu esošajiem uzņēmējiem saglabāt darba vietas un līdz ar vērienīgu investīciju piesaisti ilgtermiņā radītu jaunas darba vietas, sekmētu pilsētu un lauku vienmērīgu attīstību.
"Šis ir izdevīgs brīdis, lai reģiona uzņēmēji, pašvaldības un plānošanas institūcijas vienotos par kopīgiem priekšlikumiem Latgales reģiona sociāli ekonomiskajai attīstībai, jo tikai paši vietējie cilvēki - uzņēmēji, pašvaldību speciālisti, iedzīvotāji - var noteikt, kas ir tie faktori, kas kavē vai ierobežo attīstību," uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) reģionālās attīstības un sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā Skaidrīte Baltace.
Rēzeknes Uzņēmēju biedrības Padomes priekšsēdētāja vietnieks, RSEZ SIA "Verems" valdes priekšsēdētājs Jānis Staris uzsver, ka svarīgākais faktors reģiona attīstībā ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, kas nozīmē godīgas konkurences apstākļu nodrošināšanu, infrastruktūras un teritorijas sakārtošanu, savukārt valsts pienākums būtu garantēt, lai visi precīzi ievērotu likumus, maksātu nodokļus.
Īpaša uzmanība sanāksmes laikā tika pievērsta lauku teritoriju attīstībai. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs uzsvēra, ka lauksaimniecības zeme ir lielākā nacionālā vērtība neatkarīgi no īpašuma formas. Patlaban ir atļauts zemi brīvi iepirkt un transformēt par nelauksaimniecības zemi, tomēr būtu jāievēro, lai lauksaimniecības zemi efektīvi izmantotu tieši lauksaimniecībai. Turklāt Latgalē īpašumi ir sadalīti nelielos nogabalos un būtu nepieciešama to konsolidēšana. Viens no risinājumiem ir zemes atsavināšana vai noma, otrs - kooperācija, uzskata M.Švarcs.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs pauda viedokli, ka ekonomikas attīstības stimulēšanai Latgalē, pirmkārt, nepieciešamas investīcijas no ES fondiem un no valsts budžeta, ieguldījumi infrastruktūrā, ko pašvaldība nevar atļauties no sava budžeta, otrkārt, lemšanas tiesības par šiem ieguldījumiem jādod vietējām institūcijām.
Plaši tika diskutēts par industriālo zonu attīstību, tajā skaitā jaunu industriālo zonu izveidi gan pilsētas, gan novada teritorijā, kā arī bijušo rūpniecisko zonu revitalizāciju, lai veiktu šo teritoriju atjaunošanu un piedāvātu tās uzņēmējdarbībai investoriem.
"Uzņēmējdarbības veicināšanai nepieciešams nodrošināt atbalstu tādām aktivitātēm kā augstas pievienotās vērtības investīcijas, jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, paredzēt atbalstu projektiem, kas vērsti uz industriālo teritoriju attīstību, būtiska ir arī transporta un pievadceļu infrastruktūras uzlabošana un izbūve," uzsver pašvaldību kopīgās iestādes "Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde" pārvaldniece Sandra Ežmale.
Latgales Plānošanas reģions ir izstrādājis priekšlikumu kopumu tūlītējai rīcībai, uzsverot nepieciešamību nodrošināt finanšu resursus esošo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) modernizācijai un subsidētās darba vietas, kā arī intensīvi strādāt pie ārvalstu tiešu investīciju piesaistes Latgalei. Savukārt nākamajā plānošanas periodā no 2014. gada tiek ierosināts īstenot reģionālo integrēto komplekso programmu, balstoties uz Latgales stratēģiju un attīstības programmu 2010.-2017. gadam, kas tika izstrādāta jau pagājušajā gadā.
Sanāksmē apkopotie priekšlikumi nosūtīti premjera izveidotajai vadības grupai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam un no Latgales reģiona ievēlētajiem Saeimas deputātiem.
