Uzņēmēji Eiropas Biznesa Samitā Briselē
2011. gada 18. un 19. maijā Briselē notika Eiropas Biznesa konfederācijas BUSINESSEUROPE Eiropas Biznesa Samits, kurā piedalījās arī Latvijas darba devēji. Rēzeknes Uzņēmēju biedrību pārstāvēja Padomes loceklis, linu fabrikas „Baltiks East” valdes priekšsēdētājs Valerijs Šindlers.
Delegācijā, kuru vadīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, bija arī Jelgavas Tirgotāju un ražotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, Liepājas Direktoru padomes priekšsēdētājs Normunds Niedols, kā arī LDDK eksperti Inese Olafsone un Agnese Alksne. Vizītes mērķis bija dalīties pieredzē un iepazīties ar Eiropas valstu attīstības iespējām.
V. Šindlers stāsta par iespaidiem un secinājumiem pēc Eiropas Biznesa Samita:
- Eiropas uzņēmējiem nozīmīgais pasākums sākās ar incidentu, jo jau pirms Samita norises protesta akciju bija sarīkojuši antiglobālisti, kuri, ar plakātiem un pieķēdēšanos pie ēkas durvīm, vēlējās pievērst uzmanību vides problēmām, lielo kompāniju nospiedošajai rīcībai Eiropas un pasaules tirgū utml. jautājumiem. Nemiernieku kliedēšanai tika piesaistīta policija. Samita darba kārtību gan tas neietekmēja un divu dienu laikā notika visa ieplānotās diskusiju sesijas.
Dalība šādā Eiropas biznesa Samitā dod jaunu lietderīgu pieredzi un padziļina izpratni par Eiropas institūciju lēmumu pieņemšanas procedūru, lēmumu ietekmēšanas un savstarpējās sadarbības procesu. Īpaši interesēja jautājumi par Eiropas pozīciju pasaules tirgū, par iekšējā tirgus problēmām, par birokrātijas mazināšanu utml.
Kopumā jāsecina, ka Eiropai ir tās pašas problēmas, kas Latvijai - par izdzīvošanu globālajā pasaulē un pasaules tirgū. Latvijai arī ir jāattīstās tā, lai atrastu savu pozīciju. Kaut gan Eiropa ir „spēcīgs spēlētājs", kam ir drošas perspektīvas, ir jāatceras, ka Dienvidāzijā, Ķīnā, Dienvidamerikā kopumā iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks nekā Eiropā, tādēļ ne tikai mums ir jāatrod sava vieta, bet arī Eiropai pasaulē. Domāju, ka Samitā izskanējušās atziņas būtu ļoti noderīgas mūsu valsts ierēdņiem un amatpersonām, lai skaidri apzinātos, kāds ir Eiropas virziens pasaules tirgos, lai Latvija nedarbotos pretēji vienotajai Eiropas ekonomiskajai vīzijai.
Arī Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Borozzu uzruna bija vērtīga. Tā krasi atšķīrās no tā, ko mēs dzirdam no mūsu valsts ierēdņiem, pārstāstot Briselē lemto. Ž.M. Borozzu uzruna bija ļoti demokrātiska - vienlaikus gan tiešas, gan arī diplomātiskas atbildes. Viņu intervēja kompānijas CNN korespondents, bija iespēja arī auditorijai uzdot savus jautājumus. Piemēram, pārstāvis no Turcijas jautāja, kāpēc Eiropa ignorē Turciju, jo tā tomēr ir liela valsts ar ievērojamu iedzīvotāju skaiti. Varētu sagaidīt, ka Borozzu izvairīsies no atbildes, bet tā bija korekta un diplomātiska, norādot, ka Eiropai ir risināmi jautājumi ne tikai ar Turciju, bet, piemēram, arī ar Norvēģiju, ar Šveici, un 27 dalībvalstīm ir jāatrod kompromiss attiecībā uz tām. Ir jāturpina darbs.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Samitā izteicās, ka Eiropai ir jātiecas padarīt Eiropas finanšu instrumentus pieejamākus visām Eiropas dalībvalstīm. Eiropas fondu finansējuma piešķiršana bieži vien tiek pārlieku birokratizēta tieši pašās dalībvalstīs, nosakot ierobežojumus un šķēršļus šī finansējuma saņemšanai.
Pastāv arī konkurences jautājums Eiropas tirgū. Patlaban vienādi konkurences apstākļi ir tik dažādām Eiropas valstīm kā Grieķija un Latvija, Portugāle un Latvija, lai gan mums ir ļoti dažādi apstākļi, piemēram, Latvijā gandrīz 6 mēnešus ir ziema, līdz ar to lielākas energoizmaksas utt. Nav pārliecības, ka šādos konkurences apstākļos, Eiropas valstis vienlīdz var izmantot pieejamos līdzekļus efektīvi. Projektu sagatavošanai tiek tērēts laiks un nauda, bet jau pašā startā jaunās ES dalībvalstis atpaliek no valstīm, kurām ir spēcīgāks lobijs, kas ir tuvāk Briselei. Secinājums - Eiropai būs jāmaina struktūra, lēmumu pieņemšanas mehānisms, pretējā gadījumā izaugsmes tempu samazinājums būs vēl izteiktāks. Tādas izmaiņas būtu labvēlīgas arī Latvijai.
Manuprāt, Eiropai draud būt par pasaules provinci, Latvija ir Eiropas province, bet Rēzekne ir provinces province. Un tomēr arī Latgales reģiona uzņēmējiem ir jāinteresējas par to, kas notiek Briselē, jo, līdzīgi kā nesenos laikos viss notika Maskavā, tagad vissvarīgākie lēmumi tiek pieņemti Briselē. Viegli tas nav, un tomēr iespēja ir. Tādēļ arī Rēzeknes uzņēmēji ir izveidojuši savu biedrību, lai apvienojoties varētu saņemt informāciju ātrāk, vieglāk, precīzāk. Tas savlaicīgi var parādīt perspektīvu uzņēmējdarbības virzībai, netērējot laiku un resursus.
V. Šindlers stāsta par iespaidiem un secinājumiem pēc Eiropas Biznesa Samita:
- Eiropas uzņēmējiem nozīmīgais pasākums sākās ar incidentu, jo jau pirms Samita norises protesta akciju bija sarīkojuši antiglobālisti, kuri, ar plakātiem un pieķēdēšanos pie ēkas durvīm, vēlējās pievērst uzmanību vides problēmām, lielo kompāniju nospiedošajai rīcībai Eiropas un pasaules tirgū utml. jautājumiem. Nemiernieku kliedēšanai tika piesaistīta policija. Samita darba kārtību gan tas neietekmēja un divu dienu laikā notika visa ieplānotās diskusiju sesijas.
Dalība šādā Eiropas biznesa Samitā dod jaunu lietderīgu pieredzi un padziļina izpratni par Eiropas institūciju lēmumu pieņemšanas procedūru, lēmumu ietekmēšanas un savstarpējās sadarbības procesu. Īpaši interesēja jautājumi par Eiropas pozīciju pasaules tirgū, par iekšējā tirgus problēmām, par birokrātijas mazināšanu utml.
Kopumā jāsecina, ka Eiropai ir tās pašas problēmas, kas Latvijai - par izdzīvošanu globālajā pasaulē un pasaules tirgū. Latvijai arī ir jāattīstās tā, lai atrastu savu pozīciju. Kaut gan Eiropa ir „spēcīgs spēlētājs", kam ir drošas perspektīvas, ir jāatceras, ka Dienvidāzijā, Ķīnā, Dienvidamerikā kopumā iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks nekā Eiropā, tādēļ ne tikai mums ir jāatrod sava vieta, bet arī Eiropai pasaulē. Domāju, ka Samitā izskanējušās atziņas būtu ļoti noderīgas mūsu valsts ierēdņiem un amatpersonām, lai skaidri apzinātos, kāds ir Eiropas virziens pasaules tirgos, lai Latvija nedarbotos pretēji vienotajai Eiropas ekonomiskajai vīzijai.
Arī Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Borozzu uzruna bija vērtīga. Tā krasi atšķīrās no tā, ko mēs dzirdam no mūsu valsts ierēdņiem, pārstāstot Briselē lemto. Ž.M. Borozzu uzruna bija ļoti demokrātiska - vienlaikus gan tiešas, gan arī diplomātiskas atbildes. Viņu intervēja kompānijas CNN korespondents, bija iespēja arī auditorijai uzdot savus jautājumus. Piemēram, pārstāvis no Turcijas jautāja, kāpēc Eiropa ignorē Turciju, jo tā tomēr ir liela valsts ar ievērojamu iedzīvotāju skaiti. Varētu sagaidīt, ka Borozzu izvairīsies no atbildes, bet tā bija korekta un diplomātiska, norādot, ka Eiropai ir risināmi jautājumi ne tikai ar Turciju, bet, piemēram, arī ar Norvēģiju, ar Šveici, un 27 dalībvalstīm ir jāatrod kompromiss attiecībā uz tām. Ir jāturpina darbs.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Samitā izteicās, ka Eiropai ir jātiecas padarīt Eiropas finanšu instrumentus pieejamākus visām Eiropas dalībvalstīm. Eiropas fondu finansējuma piešķiršana bieži vien tiek pārlieku birokratizēta tieši pašās dalībvalstīs, nosakot ierobežojumus un šķēršļus šī finansējuma saņemšanai.
Pastāv arī konkurences jautājums Eiropas tirgū. Patlaban vienādi konkurences apstākļi ir tik dažādām Eiropas valstīm kā Grieķija un Latvija, Portugāle un Latvija, lai gan mums ir ļoti dažādi apstākļi, piemēram, Latvijā gandrīz 6 mēnešus ir ziema, līdz ar to lielākas energoizmaksas utt. Nav pārliecības, ka šādos konkurences apstākļos, Eiropas valstis vienlīdz var izmantot pieejamos līdzekļus efektīvi. Projektu sagatavošanai tiek tērēts laiks un nauda, bet jau pašā startā jaunās ES dalībvalstis atpaliek no valstīm, kurām ir spēcīgāks lobijs, kas ir tuvāk Briselei. Secinājums - Eiropai būs jāmaina struktūra, lēmumu pieņemšanas mehānisms, pretējā gadījumā izaugsmes tempu samazinājums būs vēl izteiktāks. Tādas izmaiņas būtu labvēlīgas arī Latvijai.
Manuprāt, Eiropai draud būt par pasaules provinci, Latvija ir Eiropas province, bet Rēzekne ir provinces province. Un tomēr arī Latgales reģiona uzņēmējiem ir jāinteresējas par to, kas notiek Briselē, jo, līdzīgi kā nesenos laikos viss notika Maskavā, tagad vissvarīgākie lēmumi tiek pieņemti Briselē. Viegli tas nav, un tomēr iespēja ir. Tādēļ arī Rēzeknes uzņēmēji ir izveidojuši savu biedrību, lai apvienojoties varētu saņemt informāciju ātrāk, vieglāk, precīzāk. Tas savlaicīgi var parādīt perspektīvu uzņēmējdarbības virzībai, netērējot laiku un resursus.
