Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā Skaidrīte Baltace: „Konsultatīvā padome uzklausīja informāciju par pilsētas un novada budžeta prognozēm, nodarbinātību un sociālā atbalsta pasākumiem, kas ir savstarpēji saistīti, uzņēmējiem nozīmīgi jautājumi un kuru kontekstā aktuāla ir godīgas konkurences nodrošināšanas biznesā un ēnu ekonomikas apkarošana."
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2009. gadā bija 17 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pēc atsevišķu ārvalstu ekonomistu pētījumiem šis rādītājs sasniedz pat 42% no IKP. Finanšu ministrija ir izstrādājusi pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam, kur cīņai ar ēnu ekonomiku tiek piedāvāti labumi legāli strādājošajiem uzņēmumiem, kam vajadzētu mazināt vēlmi strādāt „pelēkajā zonā".
Trīspusējās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vasilijs Smuļs aicināja darba devējus kopīgi ar arodbiedrībām apzināt uzņēmumus, kuros attīstās ēnu ekonomika un informēt sabiedrību arī par uzņēmumiem, kuros darbiniekus nodarbina bez darba līguma. „Tiek runāts, ka daudzi uzņēmumi arī mūsu reģionā maksā minimālās algas vai atbalsta nelegālo nodarbinātību, un tad iedzīvotāji nāk uz pašvaldību pēc sociālajiem pabalstiem. Pašvaldības noteikti arī ir ieinteresētas „pelēkās ekonomikas" samazināšanā," uzskata V.Smuļs.
Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška informēja, ka pēdējā gada laikā 2,5 reizes ir pieaudzis sociālo pabalstu apjoms, palielinājies pabalstu saņēmēju loks - sociālajos pabalstos novadā šogad izmaksāti 868 tūkstoši latu. Novada pašvaldības budžeta izpilde šogad tiek prognozēta 94% apmērā, jo pašvaldība nav saņēmusi dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda 297 tūkstošus latu, kas ir ievērojama summa, ko varētu izmantot infrastruktūras uzlabošanai novadā. Arī 2011. gadā varētu būt vien „izdzīvošanas budžets".
Rēzeknes pilsētas budžeta ieņēmumi šogad palielinājušies par 200 tūkstošiem latu, salīdzinājumā ar gada sākumā plānoto, jo papildus ieņēmumi radušies līdz ar mājokļa nodokļa ieviešanu. Papildus finansējums gada laikā piešķirts gan pilsētas saimniecībai, tajā skaitā ielu remontam, gan arī sociālo pabalstu izmaksai, informēja pilsētas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Velta Vekšina. Nākamā gada budžeta projektā tiek prognozēta ienākumu samazināšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumiem. Rēzekne no deviņām Latvijas lielajām pilsētām ir otrajā vietā pēc Daugavpils ar zemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, tādēļ Finanšu ministrija paredzējusi nākamgad piešķirt ievērojami lielākas dotācijas šīm pilsētām - Rēzekne saņems aptuveni 1,2 milj. dotāciju, kura segs budžeta samazinājumu. Kopumā tiek prognozēts, ka nākamā gada budžets varētu būt par aptuveni 5 % lielāks nekā šogad. Pilsētas pašvaldības budžeta apstiprināšana plānota februārī.
Uzklausot pašvaldības informāciju par 2011. gada plānoto budžetu, kurā tiek prognozēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanās, līdz ar nodokļa maksātāju skaita samazināšanos, RSEZ SIA „Verems" valdes priekšsēdētājs un Rēzeknes Uzņēmēju biedrības pārstāvis Jānis Staris bija neizpratnē: „Ja valdība nākamgad plāno iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bezdarba samazinājumu, bet vienlaikus pašvaldībām tiek plānots iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, tas nozīmē, ka tiek plānots straujš ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums!" Pēc J. Stara domām pašvaldības nav īsti ieinteresētas un tām nav arī iespēju ēnu ekonomikas izskaušanā. Vienlaikus „pelēkajā zonā" esošu uzņēmēju piespiest maksāt nodokļus arī nav iespējams, tādējādi pastāv negodīga konkurence starp uzņēmumiem.
„Diemžēl jāatzīst, ka ir daudzi uzņēmēji, kuri nodarbina strādājošos bez darba līguma, līdz ar to cilvēks pašvaldībā saņem pabalstu, palielina slogu pašvaldības budžetam" sacīja novada domes izpilddirektors J.Troška.
SIA RKF „Nook Ltd" valdes priekšsēdētājs Edgars Kļaviņš pauda viedokli, ka darba ņēmējs ir pat ieinteresēts saņemt „algu aploksnē", jo tad ir iespēja pretendēt uz pabalstiem. Pirms gadiem četriem, kad daudzi ņēma kredītus, tas nebija izdevīgi, jo bijā jānorāda vidējās darba algas apmēru." E. Kļaviņš arī rosinātu, lai par nodokļu nomaksu būtu atbildīgs pats darba ņēmējs, jo patlaban uzņēmējs zināmā mērā ir „nodokļu savācējs", kas ietur nodokli no darba algas un pārskaita to budžetam, bet darba devējs varētu izmaksāt visu algu darba ņēmējam, sniegt par to ziņas Valsts Ieņēmumu dienestam un par nodokļu samaksu būtu atbildīgs pats darba ņēmējs. „Tomēr šajā gadījumā to nevēlas valsts, ne pašvaldība, tas ir slogs un papildus darbs, būs problēmas ar iekasēšanu," atzīst uzņēmējs.
Savukārt Nodarbinātības Valsts (NVA) aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindrajova, oponējot uzņēmēja viedoklim, sacīja, ka aplokšņu algas neizdevīgumu darbinieks saprot tad, kad atnāk reģistrēties par bezdarbnieku, tad arī atklājas ēnu ekonomikas uzņēmumi.
Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta datiem palielinās gan darba devēju, gan darba ņēmēju skaits, piemēram, 2008. gadā Rēzeknes pilsētā bija 28093, šogad - 28450 darba ņēmēji, savukārt darba devēju skaits pirms diviem gadiem bija 1264, patlaban - 1430, kas gan ir turpat vai 20 reizes mazāk nekā darba ņēmēju skaits. Līdzīga situācija ir arī novadā.
NVA Rēzeknes filiāles vadītāja I. Šindrajova informēja, ka patlaban bezdarba radītājs Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Viļānu novadā ir 22,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Novembrī Rēzeknē reģistrēti 3908 bezdarbnieki, novadā - 5211 bezdarbnieki.
Vidējais bezdarbnieka portrets šajā reģionā ir šāds: Rēzeknes bezdarbnieks ir vīrietis no 45 līdz 59 gadiem, ar profesionālo izglītību, bet viņa profesija patlaban nav pieprasīta darba tirgū, 40% no viņiem ir auto vadīšanas prasmes, pusei nav datorprasmes, ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas, vairākums meklē darbu ne tālāk par 10 km no mājām, katrs trešais ir gatavs doties uz darbu ārzemēs, 25% darbu nemeklē vispār, darba samaksu vēlas 350 latus pēc nodokļu nomaksas, sevi uzskata par labiem strādniekiem, bet patlaban nejūtas īpaši labi, būdami bezdarbnieki.
Apspriežot nodarbinātības jautājumus, novada pašvaldības izpilddirektors akcentēja arī lauku pagastu iedzīvotāju problēmas ar nokļūšanu uz darbu pilsētā. „Laukos darba vietas lielākoties ir zemnieku saimniecībās, bet ražošana diezin vai tuvākajā laikā attālākos pagastos attīstīsies, tāpēc darba vietas galvenokārt pieejamas pilsētas un novadu centros. Diemžēl agrās rīta stundās un vakaros nav nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme, bet automašīnas izmaksas neatsver darbinieka ienākumus," sacīja J. Troška. Par iespējamo risinājumu novada pašvaldība un konsultatīvās padomes priekšsēdētājs solījās diskutēt plašāk, lai iespējams organizētu speciālus pasažieru pārvadājumus novadā.
Trīspusējā konsultatīvā padome uzklausīja arī pašvaldību kopīgās iestādes „Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona" (SEZ) pārvaldnieces Sandra Ežmales ziņojumu par loģistikas attīstības iespējām reģionā, jo iepriekšējā konsultatīvās padomes sēdē oktobrī darba devēji aktualizēja jautājumu par loģistikas nozares attīstību reģionā, ņemot vērā Rēzeknes izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un arī SEZ priekšrocības.
Nākamā Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes sēde plānota 2011. gada 28. janvārī.
Par Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējo konsultatīvo padomi:
Trīspusējā konsultatīvā padome ir viens no sociālā dialoga veidiem kā sekmēt sadarbību starp sociālajiem partneriem (darba devējiem un arodbiedrībām) un valsts institūcijām, pašvaldībām, kura mērķis ir līdzsvarot dažādo sabiedrības slāņu intereses sociālajos, ekonomiskajos jautājumos un garantēt sociālo stabilitāti valstī. Darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību konsultatīvās padomes darbojas arī Liepājā un Daugavpilī. Vienošanās par Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes izveidi parakstīta 2010. gada 10. septembrī. Dalībai padomē deleģēti pa pieci pārstāvji no katras dalībpuses, t.i. pieci Rēzeknes pilsētas domes un novada domes deputāti, pieci LDDK deleģēti Rēzeknes darba devēju pārstāvji, kā arī pieci Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības deleģēti darba ņēmēju organizāciju pārstāvji. Padomē darbojas arī pieci eksperti no NVA, Rēzeknes SEZ, LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Rēzeknes Augstskolas.
